8.novembrī mēs svinam īpašu notikumu – latviešu grāmatai aprit 500 gadi. Pieci gadsimti, kopš pirmās grāmatas latviešu valodā, un kopš tā laika grāmata ir kļuvusi par mūsu domas, valodas un dvēseles glabātāju. Grāmata māca mūs domāt, just, sapņot. Tā ir kā draugs, kas nekad nenoveco un vienmēr gaida, kad atvērsim tās lappuses.
      Katram no mums ir sava mīļākā grāmata – tā, kas lika aizdomāties, lika pasmaidīt vai palīdzēja saprast sevi.

      Arī mūsu skolā 8.novembrī 9.-11.klases audzēkņiem bija pasākums "Mana valoda, mana grāmata" , kur par savām mīļākajām grāmatām runāja 1.klases audzēkņi, skolas muzeja aktīvistes 11.b klases audzēknes Samanta, Loreta, Elizabete, Daniela, gan 9.10.klases audzēkņi, gan latviešu valodas skolotājas J. Liepiņa un B. Strautmane. Pasākuma beigās pieminējām arī Kr. Barona 190.jubileju un kopīgi skolotāja Dāvida Kriša Akmeņa un direktora vietnieka saimniecības jautājumos Māra Līduma vadībā tika nodziedātas dziesmas.

      11.a un 12.a b klases audzēkņi 8.novembrī apmeklēja pasākumus Latvijas nacionālā bibliotēkā “Cauri tumsai ar grāmatu.”Šajā dienā Ziedoņa zālē LNB, sākot no plkst. 11.00 līdz pat 20.00, bija piedzīvojams notikums “Cauri tumsai ar grāmatu” astoņos cēlienos, kuram pieslēdzās arī Latvijas reģionu bibliotēkas un diasporas kopienas gan ar savu notikumu pārraidi, gan vērojot tiešraidi no LNB.

      8.novembris Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija kā maiga gaismas un klusuma svinēšana – diena, kad grāmatas kļuva par pavadoņiem ceļā cauri tumsai. Pasākums “Cauri tumsai ar grāmatu” piepildīja visu bibliotēku ar īpašu atmosfēru: mieru, dziļumu un sajūtu, ka katrs apmeklētājs ir daļa no stāsta, kas rakstās kopā ar citiem.

      Visas dienas garumā LNB elpoja ar atvērtiem plauktiem, balsīm un sarunām. Katrā stāvā, katrā zālē bija jūtams, ka grāmatas šeit nav tikai priekšmeti — tās ir tilti, kas savieno paaudzes, laikus un sirdis.

      Bibliotēkas gaišumā diena lēnām ritēja uz priekšu, bet tajā valdīja gandrīz svinīga noskaņa — it kā visa Latvija būtu sapulcējusies vienā ēkā, lai atcerētos, cik daudz spēka ir vārdos un stāstos. Un brīdī, kad ārā sāka satumst, LNB turpināja starot — kā gaismas avots, kurā katrs varēja sasildīties.

LAI ARĪ TURPMĀK GRĀMATAS VĀRDS DZĪVO, SKAN LATVISKI, SILDA UN IEDVESMO!