18.janvārī pansionātā “Dzintara melodija” viesojās mūsu skolas skolēnu pašpārvaldes aktīvisti no 4.abc, 6.b, 8.b, 12.a klasēm. Mums izdevās seniorus iepriecināt ar kārtīgi pārdomātu un no sirds sagatavotu teatrāli muzikālu programmu “No Ziemassvētkiem uz Jauno gadu!”. Programmā bija pašu iestudētās dejas, teatrāli uzvedumi, dzejoļi, minējām mīklas, risinājām “cietos riekstiņus”. Pasākuma noslēgumā visi kopā dziedājām jautru dziesmu par piparkūkām un cienājām seniorus ar pašceptiem, gardiem cepumiem.
Pēc pasākuma sekoja sirsnīga un mīļa bērnu kopā būšana ar senioriem – galda spēles, dziesmu dziedāšana, dzejoļu deklamēšana, pasaku lasīšana. Skolēni labprāt uzklausīja senioru stāstus par dzīvi.
     Liels paldies skolēnu pašpārvaldei un pedagoģēm Irīdai Morozovai un Evai Burvānei!
     Seniori mūs gaidīs un cer uz nākamo tikšanos!
     Dažas atziņas no skolēniem
          …Vecie ļaudis bija mīļi, sirsnīgi un vēlējās piedalīties mūsu aktivitātēs, cik nu varēja. Labprāt gribēja ar mums runāties. /Ennija 4.c
          …Esmu priecīga, jo domāju, ka viņi nebūs tik priecīgi, bet cilvēki bija ļoti priecīgi, jautri stāstīja par savu ikdienu un ar ko nodarbojas. /Marta Paura 4.c
          Es ļoti gribēt atgriezties, ja pieķeras kādam, tad ir grūti atvadīties pavisam. Sākumā es domāju, ka tur neviens nesmaidīs, mīļi mūs sagaidīja un pat dejoja līdzi ar acīm vai kustinot rokas. Man ļoti patika. /Signe 4.c
          Manas atziņas, ka vajag iepriecināt un apciemot cilvēkus, kamēr viņi ir. Viņiem patika un smaidīja. /Rēzija 4.c
          Personāls un iemītnieki pansionātā bija ļoti mīļi un labsirdīgi. Arī izrāde mums izdevās! Man personīgi vislabāk patika Dzidras kundze, kurai jau ir 94 gadi, jo viņa bija vissmaidīgākā, visur piedalījās un bija aktīva. /Viktorija Marta 4.c
          Man ļoti patika pansionātā. Es no sākuma negribēju braukt. Man stāstīja, ka cilvēki pansionātā var nesmaidīt, bet viņi smaidīja. Es visiem saku, lai brauc ciemos. /Alekss Ļipstovs 4.c
          Pansionātā “Dzintara melodija” bija ļoti jauki un draudzīgi seniori, kuri gribēja spēlēt interesantas galda spēles ar mums, uzmanīgi klausījās un skatījās mūsu priekšnesumus. Pensionāri bija daudz jaukāki un atsaucīgāki, nekā mēs bijām gaidījušas. Visatsaucīgākā bija Dzidras tante, viņai bija rozā bantīte matos. Pastāstīja, ka pēc tās viņu visi atpazīst pansionātā. Seniori bi8ja ļoti runātīgi, jo viņiem bieži nedod iespēju izklāstīt savas domas. Katrs mums kaut ko iemācīja. /Marta Dance, Erīna 4.c