Sākšu ar to, ka šie XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija daudz citādāki kā pārējie. Jautāsiet -  kāpēc? To es tūlīt izstāstīšu.

     Viss stāsts jau sākās pirms diviem gadiem, kad pieteicāmies XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 

     Ar mūsu foršo deju skolotāju Zani rūpīgi mācījāmies dejas soļus, zīmējumus un vienkārši baudījām visus mēģinājumus, jo mums bija mērķis - 2025.gada vasarā dejot Daugavas stadionā.

     Laiks skrien , dejas iemācītas, tagad pirmais stresiņš, skates deju izloze…

     Katra grupa ļoti gribēja zināt, kuras būs tās divas dejas, kuras mums būs jādejo skatē, bet uztraukumam nav pamata, mūsu laimīgā roka - skolotāja Sigita - vienmēr izlozē vislabākās dejas! Tā arī notika - mēs visi priecīgi. Dejojām dejas, pielabojām sīkumus: kāds mācījās smaidīt, kāds mājās pie spoguļa dejoja visu deju, bija arī tādi, kas neuztraucās, jo zināja, ka mēs to varam!

     Pirms skates devāmies uz VEF Kultūras namu, lai izmēģinātu mūsu skates dejas, lai dejotāji zina, aiz kuras līnijas ir jāstāv, cik plaši vajag dejot un, pats svarīgākais, kur tad ir jāskatās? Jāskatās ir VEF pēdējā krēslu rindā, pašā augšā un jāsmaida ar Holivudas smaidu, savādāk 5€!

     Dejas izmēģinātas, laukums saprasts, laiks doties mājās atpūsties pirms lielās, svarīgās dienas.

     Nu ko - skates diena ir klāt! Skate norisinājās VEF kultūras namā. Katrai grupa mūsu skolas direktore noorganizēja autobusu, lai mūsu dejotāji ierastos kā īsti mākslinieki. Paldies!

     Esam klāt VEF, uztraukums virmo gaisā, bet tas tā pieder pie lietas. Sākam pucēties, pinam matus, pulējam kurpes, krāsojam lūpas, liekam vainagus… un nu jau jāiet stāties uz deju.

     Tas brīdis ir klāt! Aiz stūra redzama žūrija, viņi izskatījās tādi nopietni, bet mēs nebaidāmies no viņiem, viņi taču nekož. 

     Aiziet, mūzika sāk skanēt, un dejas tiek dejotas.

     Vissssss…, var ieelpot, katrs sevi uz deju grīdas izlika par 200%, esam gandarīti par darbu, stresiņš pazuda uzreiz, kā uzkāpām uz skatuves.

     Bet tagad atkal stresiņš, jāgaida rezultāti… 

     Rīgas 25.vidusskolas TDK “Pasaciņa” visām grupām 1.pakāpe!!! Skolotājām acīs gandarījuma asaras, bet mēs neraudājām, mums kaut kas acī iebira.

    Nu tik būs - mēs dejosim Daugavas stadionā!

     Uzņēmām spēkus un strādājam atkal, mēģinājumos tik vien runājām par Daugavas stadionu, par tām emocijām, kas būs.

     Pagāja mēneši, bija daudz mēģinājumu, dažām dejām mainījās laukuma zīmējumi, to visu vajadzēja izmēģināt , bet skolotāja Zane ar visu tika galā. Jau bija jūtams nogurums, bet mēs zinājām to, ka šis viss ir tā vērts, jo mēs pārstāvam mūsu skolu!

     Klāt jau mēģinājumi Daugavas stadionā.

     Pirmā diena - jāceļas plkst. 5.00 (parasti jaunieši tikai tādā laikā iet gulēt, bet te jau jāceļas!), bet nu ko darīt, “dejošana nav hobijs, tas ir dzīvesveids”! Plkst. 7.00 esam klāt, paēdam nu dikti garšīgās brokastis un katra grupa dodas uz saviem laukumiem. Esam iedejojušies, laiks pusdienām, nu atkal burvīgas pusdienas, un tad mums bija pauzīte.

      Un tā līdz 22.00 dejojām un dejojām, jautāsiet - noguruši gan jau bijāt, teikšu tā – jā, bijām, bet to mūsu sejās nevarēja redzēt, jo mūsu acis mirdzēja no tā, ka mūs visus vieno deja un mīlestība pret to, ko mēs darām.

     Tā arī pagāja visas mēģinājuma dienas, ātri, bet garšīgi.

     Koncerts klāt, uztraukums, vai paspēsim pārvilkt apavus nākošajai dejai, vai paspēsim tikt uz vietām, tas viss pieder pie lietas, un mēs vienmēr bijām laikā un uz pareizā laukuma.

     Koncerts paskrēja tik ātri, ka, skat, jau stājāmies uz finālu! Tas brīdis, kad tu saproti, ka 16000 dejotāju dejos vienā laukumā, ir prātam neaptverams, kā to var dabūt gatavu, bet mums, lielajiem, galvenā doma bija, vai mūsu maziņie ir uz laukuma, vai viņiem viss ir kārtībā, vai viņi smaida. Skan koncerta pēdējā deja “Sudmaliņas”, dejojot mēs visi saskatāmies un sākam raudāt, nevienam nekas nesāpēja, nebija slikti, vienkārši mēs saprotam to, ka VISS - šie ir mūsu pēdējie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki… mēs saprotam, ka mēs jau esam izauguši, bet mūsu pašiem mazākajiem dejotājiem šie bija pirmie svētki, ka viņiem daudz vēl tādu būs priekšā, bet mums – vidusskolai - vairs nē...

     Skolotāja Sigita un skolotāja Zane mūs sasauc aplītī, bet mēs neko nevaram pateikt, jo asaras birst, to pat ar vārdiem nevar aprakstīt, tu saproti, ka tu sevi “izliki” Daugavas stadiona laukuma, tev vairs nav spēka, bet tu DEJO, dejo un smaidi, jo tas ir tas, ko šie 16000 dejotāji dara, mēs dejojam, jo mēs to mīlam! 

     Mēs esam gandarīti par padarīto darbu, jā, protams, bija strīdi, asaras, bet tas mūs padarīja stiprākus un vienoja vēl ciešāk, tās emocijas, ko guvām, sirsniņā paliks uz mūžu!

      Bet ar to vēl nekas nebeidzās, jo vēl ir jādodas gājienā.

     Gājiens bija noslēdzošais svētku mirklis, kuru atcerēsimies, mūsu maziņie staroja no laimes, skolotājas smaidīja, un tajā brīdi mēs sapratām - mēs ļoti mīlam šo kolektīvu!

      Paldies! Paldies vēlamies teikt Rīgas 25.vidusskolas direktorei Ingai Nesterei par atbalstu, par ieguldīto darbu, ka ticēja mums, vienmēr apjautājās, kā mums iet, vai viss ir kārtībā! Paldies!

      Protams, mūsu pašas labākās deju “mammas” skolotāja Sigita un skolotāja Zane.  Jūs esat ZELTS, mēs nezinām, ko mēs bez jums darītu! Paldies, ka palīdzējāt iemīlēt deju!

     Paldies par šiem fantastiskajiem gadiem, MĒS JŪS MĪLAM!

    Rīgas 25.vidusskolas absolvente
    TDK “Pasaciņa” prezidente
    Patrīcija Miglāne